ataisnoijums policijaij
- Kad sapratu, ka nevarēšu izvairīties no sadursmes, piespiedu gāzi un ietriecos citā mašīnā. - Ārsts no ātrās palīdzības mani piedzērušos pataisīja mākslīgi. - Mums jau kursos mācīja, ka pirmais jānobrauc ir tas, kurš ir mazāk svarīgs. - Es sāku smieties par cietušo nevis tāpēc, ka esmu ļauns, bet tāpēc, ka viņš smieklīgi vārtījās. - Es nekad nevienam līdz šim nebiju uzbraucis, tāpēc nezināju , kā to pareizi darīt. - Piedzēries bija mans brālis, nevis es. Bet, kā viņš tika pie stūres, es nezinu. - Es domāju, ka lūka ir atvērta, bet kad izbāzu ārā galvu, izrādījās, ka tā nav. - Pārmest man, ka esmu vainīgs, nu nekādi nevarēja, it īpaši, ja būtu redzējuši tā cilvēka ģīmi. - Krustojumā dega te zaļa, te dzeltena, te sarkana – kurš gan tur varēja ko saprast. - Es uzbraucu tam vīrietim, jo viņš neievēroja satiksmes noteikumus. - Es neatbildēju tāpēc, ka tas policists, kurš mani izjautāja, uzvedās tā, itkā es būtu sabraukusi viņu, nevis to vīrieti. - Tur neviens nebija vainīgs, jo izrādījās, ka mēs abi esam dzēruši. - Lai gan policists man šķita aizdomīgs, viņam neviens nekur nelika pūst. - Eksperti šausmīgi sadusmojās, kad ieraudzīja manu priekšpusi… - Uz šosejas es padevu auto atpakaļgaitā, ielauzu dārza žodziņu un iebraucu vasarnīcā. Ar auto es jau braucu piecus gadus, bet tādos brīžos vēl nemāku atcerēties, kur tās bremzes īsti atrodas. - Izbāzu roku pa logu ar nolūku pārbaudīt, no kuras puses pūš vējš. Bet ceļu policists nodomāja, ka rādu viņam vidējo pirkstu. - Gribēju novilkt žaketi, bet aizmirsu atsprādzēt drošības jostu. Josta mani sasēja un nelaida vaļā. Nācās neapstājoties braukt līdz Līvāniem, kur man beidzās benzīns un es lēnām apgāzu govi. - Braucot mašīnā es tā smējos, ka aizmirsu, ka esmu pie stūres. Domāju, ka stūrē Jurčiks. Viņu būtu jāsauc pie atbildības. - Braucu ar auto alkohola reibumā, jo biju pārāk iereibis, lai varētu paiet. - Alkometrs meloja, un pēc policista acīm varēja redzēt, ka viņi ir uz vienu roku |